Austriešu militārais analītiķis Toms Kūpers nedaudz vairāk izskaidro Ukrainas armijas panākumu iemeslus gan Bahmutas, gan Zaporižjas frontē. Papildus vieš skaidrību, kāpēc panākums netika strauji attīstīts tālāk.
Pēdējo pāris dienu veiksmīgā Ukrainas armijas sauszemes operācija “sacēla gaisā daudz putekļus”, kā dēļ ir ļoti grūti sekot tam, kas notiek frontes līnijā. Pie tam dažus notikumus labāk neizpaust “tagad”. Tāpēc šodien tikai daži “atjauninājumi” un arī tie tāda telegrāfa ziņojuma veidā.Kliščijivka-Kurdimivka (Bahmutas dienvidu flanga)
Pēdējās 48 stundās kopš tika sagrauti krievu 57. un 72. motorizētie strēlnieku bataljoni pie Kliščijivkas, okupantu uz šo frontes līniju nosūtīja 4. motorizēto strēlnieku bataljonu (veidots no Donbasas separātistiem un atkārtoti papildināts ar krievijā mobilizētājiem).
Kopā ar 83. desantnieku brigādi uzsāku uzbrukumu ciema ziemeļos, izmantojot Ukrainas armijas vienību rotāciju Kliščijivkā. Lai netiktu sakauti rotācijas laikā, Ukrainas armijas virspavēlniecība deva pavēli 17. tanku brigādei uzbrukt Opitne virzienā. Rezultātā notika “frontālā sadursme”, kura krievijas 4. motorizēto strēlnieku brigādes iespējams maksāja ar komandiera zaudēšanu.
Paziņojumi no putina, ka Kliščijivka ir “atgūta” – pilnīgas muļķības.
Pie tam krievijas okupanti “atgriezās” ar gaisa spēku uzlidojumiem šajā apgabalā, pēdējās 2-3 dienās izmantojot lidmašīna, kā “artilērijas brigādes”, kas ļoti daudz izsaka par viņu sauszemes spēku stāvokli.
Vairāki aviācijas uzlidojumi (šaujot gan ar kabrēšanu, gan ar vadāmām aviācijas bumbām) tika mērķēti uz Ukrainas armijas diviem pontonu tiltiem, kurus tie uzstādīja pār Severskijdoņecas kanālam uz ziemeļiem no Kurdimivkas.
Robotine (Zaporižjas apgabals, Dienvidu fronte)
Iemesls krievijas aizsardzības līnijas sabrukumam uz austrumiem no Robotine bija okupantu 71. motorizēto strēlnieku bataljona (42. motorizēto strēlnieku divīzija) iznīcināšana. Tas radīja pārrāvumu aizsardzības līnijā, kuru Ukrainas armija izmantoja, lai virzītos dienvidu virzienā.
Krievijas 58. sauszemes spēku armija “stabilizēja” situāciju, nosūtot “BARS-1”, “BARS-3”, “BARS-14” vienības (BARS – kaujas armijas rezerves vienības), kuras papildus tika kombinētas ar 22. un 45. speciālo uzdevumu brigādēm no Novoprokopivkas apvidus.
Dažas no tām uzreiz devās pretuzbrukumā, kas lika Ukrainas armijai apstāties 1000 metros no Novoprokopivkas (uz dienvidiem no Robotine).
Daži šo vienību elementi papildināja 291. motorizētos strēlnieku bataljonu pašā Robotine, jo arī tās jau bija uz iznīcināšanas robežas. Taču izskatās, ka Ukrainas armija īsti negrasās tieši uzbrukt Robotine un Novoprokovika, kā to bija iedomājusies 58. armijas virspavēlniecība.
Ukraiņu vienības pagriezās uz austrumiem, lai paplašinātu savu iespiešanas apgabalu un uzbruka okupantu 100. izlūku brigādes rietumu flangam, nonākot pie Verbove rietumu daļas.
Staromajorske
Okupantu aizsardzības līnijas sabrukumu veicināja 247. desantnieku pulka sakāve. Vienība jau pagājušā gada martā tika sakauta, kad 49. sauszemes armija piedalījās uzbrukumā Odesas virzienā un vēlāk tika atjaunota ar mobilizētajiem no “krievijas desantnieku leģiona”. Trīs diennaktis atpakaļ šīs vienības izdzīvojušie padevās Ukrainas 35. jūras kājinieku brigādei.
Papildus tam okupantu gaisa spēki bija tik ļoti aizņemti pie Kliščijivkas, ka īsti nespēja palīdzēt Zaporižjas frontē.
Nobeigumā
Protams, pēdējās divās dienās ir cietuši dažādi Krievijas štābi un piegādes noliktavas Zaporižjas dienvidos un Doneckas dienvidos, kā arī naftas bāze Šahtarskā (uz austrumiem no Doтeckas), bet – cik zināms – visas ar “M142 HIMARS” un “M270” vadāmām raķetēm.
Nav komentāru
Ierakstīt komentāru