Pesticīdi nav vainīgi pie zivju bojā ejas Odzes un Neretas upē (papildināts)

Foto: Valsts vides dienests

2020. gada 6. jūnijā Valsts vides dienests Krustpils novadā konstatētas bojā gājušās zivis seklākajās upes gultnes vietās un krastos ~ 5 km garā Odzes upes posmā un ~ 6 km Neretas upes posmā.

Veicot periodisku upju apsekošanu (~10 km garumā), konstatētas bojā gājušas raudas, pliči, plauži un auslejas, to izmērs no 7-10 cm, kā arī konstatētas 10 zivis, kuru izmērs sasniedza 25 cm. Apskatot beigtās zivis, secināts, ka tās gājušās 1 līdz 2 dienas iepriekš.

Tā kā augšpus Odzes upes ietekas Neretas upē bojā gājušas zivis netika konstatētas, secināts, ka zivju bojāejas iemesls visticamāk ir Odzes upē nonākušais piesārņojums.

Apsekoto upju posmu krasti intensīvi tiek izmantoti lauksaimniecībā (konstatētas plašas lauksaimniecības kultūru sējumu platības), tādējādi pirms šķietami zivju bojāejas iemesls ir lauksaimniecības zemju neatbilstoša miglošana, pesticīdu pārmērīga lietošana. Iespējams, ka upē bezatbildīgi varēja būt skaloti arī trauki, kuros iepakota lauksaimniecības ķimikālija. Tieša piesārņojuma novadīšana vidē netika konstatēta.

Lai noteiktu konkrētu zivju bojā ejas iemeslu, paņemti virszemes ūdens paraugi, kas tiks testēti akreditētā laboratorijā. Tāpat tiks veiktas atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka netiek konstatēti jauni zivju bojāejas gadījumi.

Papildināts 13.07.2020.:

Zivju bojāeja Krustpils novada Neretas un Odzes upēs jūnija sākumā notikusi upēs nonākušā zalvjveida piesārņojuma dēļ. Atkārtota zivju bojāeja vairs netika konstatēta.

Vērtējot virszemes ūdeņu testēšanas rezultātus, konstatēta atsevišķu rādītāju paaugstināšanās testēšanas rezultātos, kas ir vērtējama kā zivīm nelabvēlīgu apstākļu veidošanās, tomēr nav uzskatāma par tiešu pierādījumu pārkāpumam, kas izraisījis zivju bojāeju. Kopumā testēšanas rezultāti liecina par pazeminātu ūdens kvalitāti Odzes upē. Tāpēc tiek pieļauts, ka zivju bojāeju varēja izraisīt vairāku stresoru summāra ietekme, ko apliecina arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta “BIOR” sniegtais atzinums.

Lai operatīvi varētu īstenot nepieciešamos pasākumus un noskaidrot zivju bojāejas cēloņus, mums informāciju par konstatēto vides pārkāpumu būtiski saņemt nekavējoties. Diemžēl šoreiz atbildīgajām iestādēm informācija par zivju bojāeju tika sniegta tikai vairākas dienas pēc pirmajiem zivju slāpšanas gadījumiem. Tā kā upēs bija nonācis zalvjveida piesārņojums un ūdenstilpē notiek nepārtraukta ūdens apmaiņa, laikā, kad saņēmām informāciju par zivju bojāeju, tur nonākušais piesārņojums, visdrīzāk, jau bija aizplūdis un bija iespējams konstatēt tikai piesārņojuma radītās sekas.

Ņemot vērā mūsu veikto pārbaužu un saņemto analīžu rezultātus, kā arī neviennozīmīgo informāciju par zivju bojāejas sākumposmu (laiku), ūdenstecēm raksturīgo nepārtraukto ūdens apmaiņu, kas sekmē piesārņojuma pārvietošanos un piesārņojošo vielu koncentrācijas samazināšanos/ izkliedēšanos, visdrīzāk, nebūs iespējams noskaidrot un sodīt vainīgās personas, kuru darbības izraisīja zivju bojāeju.