cilvēks

6/cate2/cilvēks

auto

5/cate4/auto

uguns

5/cate5/uguns

avio

5/cate3/avio

politika

5/cate1/politika

daba

5/cate4/daba

videos

3/cate6/videos

Recent post

Somu medijs: krievija mēģina novirzīt lidrobotus uz NATO valstīm

lidoroboti virs NATO valstīm
MI ģenerēts attēls ilustratīvam nolūkam

Somijas izdevums “Iltalehti”, atsaucoties uz NATO avotiem, vēsta, ka krievija izmanto mākslīgā intelekta sistēmas un elektronisko traucēšanu, lai mēģinātu novirzīt lidrobotus uz Somiju un Baltijas valstīm.

Pēc “Iltalehti” publiskotās informācijas, NATO avoti norādījuši, ka krievija cenšas ietekmēt lidrobotu kustību ar mākslīgā intelekta risinājumiem un elektroniskās karadarbības līdzekļiem. Mērķis, pēc šo avotu teiktā, esot novirzīt lidrobotus Somijas un Baltijas valstu virzienā.

Informācija izskan pēc vairākiem incidentiem reģionā, kuros lidroboti vai iespējami lidroboti konstatēti NATO dalībvalstu gaisa telpas tuvumā vai teritorijā. 15. maijā Somijā tika īslaicīgi ierobežota satiksme Helsinku lidostā pēc iespējamas lidrobota aktivitātes, bet vēlāk Somijas amatpersonas paziņoja, ka tieša militāra apdraudējuma valstij nav.

Līdzīgi incidenti iepriekš reģistrēti arī Baltijas valstīs. “Meduza” vēstīja, ka Ukrainas lidroboti vairākos gadījumos nonākuši Baltijas valstu un Somijas gaisa telpā pēc novirzīšanās no kursa, ko avoti saista ar krievijas elektroniskās karadarbības ietekmi.

Ukrainas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka krievija izmanto elektroniskās karadarbības līdzekļus, lai novirzītu Ukrainas lidrobotus no sākotnējiem mērķiem un radītu drošības riskus NATO valstīm. Šādu informāciju 10. maijā publiski pauda Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

NATO austrumu flanga valstis pēdējās nedēļās aicinājušas stiprināt pretgaisa un pretlidrobotu aizsardzību. Reuters vēstīja, ka NATO austrumu flanga un Ziemeļvalstu līderi 13. maijā uzsvēra nepieciešamību pastiprināt gaisa un raķešu aizsardzības spējas, reaģējot uz atkārtotiem gaisa telpas pārkāpumiem un drošības incidentiem reģionā.

Avots / atsauce
“Iltalehti”, Reuters, “Meduza”, RBC-Ukraine

Lidrobots no krievijas trāpa Auveres elektrostacijai Igaunijā

Estonia alarm system notofication



Igaunijas medijs ERR ziņo, ka trešdienas rītā lidrobots, kas ielidoja Igaunijas gaisa telpā no krievijas puses, trāpījis Auveres elektrostacijas skurstenim Idas-Viru apriņķī. Negadījumā cietušo nav, un elektroenerģijas infrastruktūra nav bojāta.


Saskaņā ar Igaunijas Drošības dienesta (KAPO) sniegto informāciju, incidents noticis 25. martā plkst. 03.43. Valdība sasaukusi ārkārtas sēdi, lai izvērtētu drošības situāciju. Enerģētikas uzņēmums “Enefit Power” norāda, ka notikušais būtiski neietekmēs elektroapgādes sistēmu.

Saistība ar notikumiem reģionā


ERR norāda, ka incidents noticis laikā, kad krievijas ostas Ustjlugā un Primorskā tika pakļautas lidrobotu uzbrukumiem, kas saistīti ar karadarbību Ukrainā. Igaunijas drošības iestādes pieļauj, ka līdzīgi gadījumi var atkārtoties.

Prokuratūra norāda, ka pēc sākotnējās informācijas lidrobots nav bijis mērķēts uz Igauniju.

Incidenti arī Latvijā un Lietuvā


Igaunijas iestādes ziņo, ka līdzīgs gadījums fiksēts arī Latvijā, kur lidrobots detonējis Krāslavas novadā. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki informē, ka objekts ielidoja no krievijas un eksplodēja neilgi pēc tā identificēšanas.

Savukārt Lietuvā iepriekš ziņots par lidrobota kritienu dienvidu reģionā pie Baltkrievijas robežas. Lietuvas amatpersonas norāda, ka tas, iespējams, bijis Ukrainas lidrobots, kas novirzījies no kursa.

Drošības iestāžu aicinājumi


Igaunijas Drošības dienests aicina iedzīvotājus netuvoties lidrobotu atlūzām un par jebkādiem novērojumiem ziņot pa tālruni 112. Tiek uzsvērts, ka atlūzas var būt bīstamas sprādziena riska dēļ.

Notikuma vietā strādā izmeklētāji un sapieri. Izmeklēšana turpinās, lai noskaidrotu lidrobota izcelsmi un precīzus incidenta apstākļus.


Divi lidrobotu incidenti Latvijas gaisa telpā




Aizvadītajā naktī Latvijas gaisa telpā fiksēti divi incidenti ar bezpilota lidaparātiem. Par to preses konferencē informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un Krīzes vadības centrs. Viens objekts šķērsoja Latvijas teritoriju tranzītā, savukārt otrs detonēja Krāslavas novadā. Notiek notikumu apstākļu noskaidrošana un atlūzu analīze.

 

Incidentu hronoloģija


1. incidents – tranzīta lidojums
Objekts Latvijas gaisa telpā ielidoja no Baltkrievijas puses plkst. 00.51 un uzturējās tajā līdz plkst. 01.16. Tas pārvietojās gar Latvijas–Baltkrievijas un vēlāk gar Latvijas–Krievijas robežu, pēc tam pametot Latvijas teritoriju Krievijas virzienā. Reaģējot uz notikumu, tika aktivizēta pretgaisa aizsardzības vienība, taču objekts valsti pameta pirms kontakta.

2. incidents – detonācija Krāslavas novadā
Otrs objekts fiksēts plkst. 02.19, un aptuveni plkst. 02.35 tas detonēja Krāslavas novadā, netālu no Dubrovičas ciema. Saskaņā ar sniegto informāciju lidrobots nokrita apmēram 400 metru attālumā no dzīvojamām ēkām. Objekts sākotnēji tika identificēts ar elektromagnētiskajiem sensoriem, vēlāk tam sekots arī ar akustiskajiem sensoriem. Pretgaisa aizsardzības vienība detonācijas brīdī vēl atradās ceļā uz notikuma vietu.

Tehniskā analīze


NBS speciālisti veic notikuma vietas izpēti un atlūzu analīzi. Pieejamā informācija liecina, ka lidrobots darbināts ar iekšdedzes dzinēju. Tā lidojuma augstums atsevišķos posmos varēja būt zem viena kilometra, kas ierobežo tā uztveršanu ar lielā darbības rādiusa radariem.

Detonācijas raksturs norāda, ka lidrobots bijis aprīkots ar sprāgstvielu. NBS neapstiprina un neizslēdz konkrētu izcelsmes valsti. Tiek vērtēta iespēja, ka objekti saistīti ar karadarbību reģionā un varētu būt novirzījušies no sākotnējā maršruta.

Reaģēšana un aizsardzības spējas


NBS informē, ka pretgaisa aizsardzības vienības atrodas pastāvīgā gatavībā. To rīcībā ir mobilās raķešu sistēmas, kas izvietotas uz vieglajiem transportlīdzekļiem. Nepieciešamības gadījumā Latvijas gaisa telpu iespējams slēgt civilajai aviācijai 15 minūšu laikā, kas ir priekšnosacījums militāro līdzekļu izmantošanai.

Lēmumu par lidrobota neitralizēšanu pieņem operatīvā līmeņa amatpersona, izvērtējot situāciju, objekta trajektoriju un iespējamos riskus uz zemes.

Izaicinājumi


NBS norāda, ka pilnīga pierobežas teritorijas pārklāšana ar pretgaisa aizsardzības līdzekļiem nav iespējama, ņemot vērā robežas garumu un incidentu īso norises laiku. Papildu izaicinājumus rada objektu identifikācija, jo sensoru signāli var pārklāties ar dabas vai tehniskiem traucējumiem.

Iedzīvotāju rīcība


Krīzes vadības centrs aicina iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus:
  • par aizdomīgiem objektiem ziņot, zvanot uz 112;
  • netuvoties nokritušiem vai nezināmas izcelsmes priekšmetiem;
  • nepublicēt ar incidentiem saistītus video sociālajos tīklos, bet nodot tos atbildīgajām iestādēm;
  • iepazīties ar rīcības vadlīnijām krīzes situācijās vietnēs sargs.lv un 112.lv.

Secinājumi


Atbildīgās institūcijas norāda, ka līdzīgi incidenti pierobežā iespējami arī turpmāk, kamēr reģionā turpinās karadarbība. Vienlaikus uzsvērts, ka pašlaik tiešu draudu sabiedrības drošībai nav. Tiek turpināta sadarbība ar kaimiņvalstīm un pilnveidotas novērošanas un reaģēšanas spējas.

Latvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie spēki turpina sadarbību ar Valsts policiju un citiem atbildīgajiem dienestiem, veicot notikušā apstākļu noskaidrošanu, teritorijas pārmeklēšanu un izmeklēšanu.

Valsts drošības dienests: galvenie secinājumi par 2025. gadu

VDD atskaite 2025


Valsts drošības dienests (VDD) 2026. gada februārī publiskoja pārskatu par dienesta darbību 2025. gadā, sniedzot izvērtējamu par drošības situāciju Latvijā un galvenajiem apdraudējumiem nacionālajai drošībai.


Galvenie apdraudējumi Latvijas drošībai
VDD ziņo, ka augstāko apdraudējumu Latvijai 2025. gadā turpināja radīt krievijas specdienesti, kuri, neskatoties uz pilna mēroga karadarbību Ukrainā, īstenoja kaitnieciskas darbības, psiholoģiskās operācijas un agresīvu izlūkošanu pret Latviju.
Pārskatā norādīts, ka krievijas specdienestu darbības mērķis bija iegūt informāciju par Latvijas kritisko un militāro infrastruktūru, valsts aizsardzības spējām un demokrātiskās iekārtas funkcionēšanu. Līdzīgas intereses, pēc VDD rīcībā esošās informācijas, saglabājās arī Baltkrievijas specdienestiem.
Informatīvā telpa un hibrīdapdraudējumi
VDD ziņo, ka 2025. gadā informatīvās ietekmes aktivitātes pret Latviju saglabājās augstā līmenī, galvenokārt izmantojot sociālo tīklu platformas “Telegram”, “TikTok”, “YouTube” un “Facebook”. Šajās platformās tika izplatīti propagandas un dezinformācijas vēstījumi, kuru mērķis bija provocēt sabiedrības sašķeltību un mazināt uzticēšanos valsts institūcijām.
Vienlaikus VDD norāda, ka, neraugoties uz augsto informatīvās ietekmes aktivitāšu intensitāti, šo vēstījumu ietekme uz Latvijas sabiedrību bijusi ierobežota, tostarp starptautisko sankciju un mērķtiecīgas informatīvās telpas uzraudzības dēļ.
Kriminālprocesi un preventīvie pasākumi
Saskaņā ar pārskatā sniegto informāciju, 2025. gadā VDD uzsāka un pabeidza izmeklēšanu lielākajā kriminālprocesu skaitā pēdējo desmit gadu laikā, koncentrējoties uz noziegumiem, kas vērsti pret Latvijas nacionālo drošību vai īstenoti krievijas interešu atbalstam.
Papildus kriminālprocesiem VDD īstenoja preventīvus pasākumus, tostarp veica pārrunas ar personām, kuras interneta vidē izteica draudus vai aicinājumus uz vardarbību pret valsts amatpersonām. 2025. gadā šādas pārrunas veiktas ar aptuveni 30 personām.
Terorisma riski un reaģēšanas gatavība
VDD vērtējumā terorisma draudu līmenis Latvijā 2025. gadā saglabājās zems, tomēr dienests norāda uz riskiem, kas saistīti ar atsevišķu personu pašradikalizēšanos, ietekmējoties no vardarbību attaisnojošiem materiāliem interneta vidē.
Lai pilnveidotu reaģēšanas spējas, VDD 2025. gadā organizēja nacionāla mēroga pretterorisma mācības “Dinaburg 2025”, kurās piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieku no dažādām institūcijām, tostarp NATO daudznacionālās brigādes pārstāvji Latvijā.
Sabiedrības iesaiste un drošības stiprināšana
Pārskatā uzsvērta arī sabiedrības loma valsts drošības stiprināšanā. VDD norāda, ka 2025. gadā saņēma būtisku apjomu iedzīvotāju sniegtas informācijas par iespējamiem drošības riskiem, kas izmantota dienesta darbā.
VDD secina, ka drošības situācija Latvijā saglabājas sarežģīta, un dienests arī turpmāk koncentrēsies uz pretizlūkošanu, informatīvās telpas drošību, terorisma risku novēršanu un sadarbību ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem.

Satversmes aizsardzības birojs: 2025. gada drošības situācijas izvērtējums

SAB pārskata ilustrācija

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā analizē Latvijas un starptautiskās drošības vidi, īpašu uzmanību pievēršot krievijas karam pret Ukrainu, hibrīdapdraudējumiem, kiberdrošībai, kā arī ārvalstu ietekmes aktivitātēm.


Karš Ukrainā un ilgtermiņa drošības riski

SAB ziņo, ka krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2025. gadā turpinājās bez stratēģiska izšķīruma, un biroja rīcībā esošā informācija liecina par krievijas gatavību karadarbību turpināt arī 2026. gadā. Pārskatā norādīts, ka krievijas militārā taktika, ekonomika un sabiedrība arvien vairāk tiek pielāgota ilgstošam karam, vienlaikus saglabājot maksimālistiskus mērķus attiecībā uz Ukrainu.

SAB vērtējumā frontes līnijā tuvākajā pusgadā maz ticamas stratēģiska mēroga izmaiņas. Krievija, pēc biroja sniegtās informācijas, varētu mēģināt izmantot iespējamas miera sarunas un starptautisko spiedienu, lai mazinātu Rietumvalstu atbalstu Ukrainai.

Krievijas ekonomikas militarizācija

Pārskatā norādīts, ka krievija turpina koncentrēt ievērojamu daļu valsts budžeta militārajām vajadzībām. Saskaņā ar SAB sniegto informāciju, militārie izdevumi veido vairāk nekā trešdaļu no krievijas federālā budžeta, pārsniedzot 6 % no iekšzemes kopprodukta. Birojs secina, ka ekonomikas militarizācija saglabāsies arī pēc kara iespējamās iesaldēšanas vai noslēguma, radot ilgtermiņa apdraudējumu Eiropas valstīm un NATO.

Vienlaikus SAB norāda, ka krievijas ekonomiskā noturība pret sankcijām tiek nodrošināta uz civilā sektora un ilgtermiņa attīstības rēķina, kas nākotnē var radīt strukturālas problēmas.

Hibrīdapdraudējumi un informatīvās aktivitātes

SAB ziņo, ka 2025. gadā krievija turpināja izmantot plašu hibrīdinstrumentu klāstu, tostarp sabotāžas, informatīvās operācijas un kiberaktivitātes, lai mazinātu Rietumvalstu vienotību un ietekmētu sabiedrisko domu. Īpaša loma šajās aktivitātēs piešķirta sociālajiem tīkliem un mākslīgā intelekta izmantošanai satura veidošanā un izplatīšanā.

Pārskatā norādīts, ka krievija arvien aktīvāk izmanto arī juridiskos mehānismus starptautiskajā vidē, tostarp gatavojoties vērsties pret Latviju ANO Starptautiskajā tiesā, pamatojot to ar apsūdzībām par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem.

Kiberdrošība un kritiskā infrastruktūra

Saskaņā ar SAB sniegto informāciju, kiberapdraudējuma līmenis Latvijā 2025. gadā bijis augstākais līdz šim reģistrētais. Lielākā daļa incidentu saistīti ar kibernoziegumiem un krāpšanu, tomēr birojs norāda arī uz pastāvīgu naidīgu valstu kiberaktoru interesi par kritisko infrastruktūru.

SAB uzsver, ka īpašu risku rada uzbrukumi operacionālajām tehnoloģijām, kas nodrošina enerģētikas, ūdensapgādes un transporta sistēmu darbību. Pārskatā norādīts, ka līdz šim Latvijā nav reģistrēti būtiski incidenti, kas būtu traucējuši kritisko pakalpojumu sniegšanu, taču nepieciešama pastāvīga aizsardzības pasākumu pilnveide.

Ķīnas ietekmes aktivitātes

Pārskatā atsevišķa sadaļa veltīta Ķīnas mēģinājumiem gūt ietekmi zinātnes un pētniecības jomā. SAB ziņo, ka akadēmiskā sadarbība, studentu apmaiņas programmas un kopīgi projekti var tikt izmantoti sensitīvas informācijas un tehnoloģiju ieguvei. Birojs aicina akadēmiskās vides pārstāvjus rūpīgi izvērtēt sadarbības piedāvājumus un iespējamos riskus.

Secinājumi

SAB 2025. gada darbības pārskatā secina, ka Latvijas drošības vide saglabājas saspringta un ilgtermiņā pakļauta gan militāriem, gan nemilitāriem apdraudējumiem. Birojs uzsver valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko partneru koordinētas rīcības nozīmi, lai mazinātu drošības riskus un stiprinātu valsts noturību